Tā ir īslaicīga hipohroma mikrocitāra anēmija, kas rodas ilgu nogurdinošu fizisku slodžu laikā. Sporta rezultātus tā neietekmē. Tiek uzskatīts, ka šī anēmija rodas cirkulējošā asiņu daudzuma palielināšanās un intravaskulārās hemolīzes rezultātā. Dzelzs papildu uzņemšana to neietekmē. Tomēr ieteicams sekot seruma feritīna daudzumam, lai laikus atklātu iespējamo dzelzs krājumu izsīkumu.
„Marša hematūrija” ir sen pazīstams jēdziens. Tā rodas, ilgstoši soļojot un mehāniski traumējot eritrocītus pēdas asinsvados. Maratonskrējējiem un ļoti garo distanču skrējējiem dažreiz vērojama neliela asiņošana no zarnu trakta pēc skrējiena beigām. Tas izskaidrojams ar ilgstošu m. psoas berzēšanos gar zarnu sienu stundām ilgās skriešanas laikā.
Ja nav objektīvu dzelzs deficīta simptomu (hemoglobīna vai seruma feritīna samazināšanās), sportistiem dzelzs preparātus lietot nav ieteicams. Pārmērīgs dzelzs daudzums, kas uzņemts ar uzturu vai preparātu veidā, var veicināt oksidatīvu stresu organismā.
Dzelzs deficīts sastopams augstas klases sportistiem, veģetāriešiem un izturības sporta veidu pārstāvjiem (triatlonistiem, ultramaratonskrējējiem). Tiem uztura ieteicams palielināt olbaltumu daudzumu (gaļa, zivis, putnu gaļa), samazināt tējas, kafijas un uztura balastvielas saturošo produktu daudzumu, jo šie produkti kavē dzelzs uzsūkšanos. Jāizvairās arī no to medikamentu lietošanas, kuri mazina dzelzs uzsūkšanos (antacīdie līdzekļi, histamīna H2 receptorus bloķējošie medikamenti, tetraciklīna grupas antibiotiķi).